Viss par enerģētiskajām saitēm

                 Saite ir enerģētiskais kanāls, kas izveidojas mijiedarbības rezultātā cilvēkam ar citiem cilvēkiem, objektiem vai egregoriem. Mēdz būt enerģētiskais kanāls un enerģētiskā piesaiste. Tas nav viens un tas pats.

                 Enerģētiskie kanāli veidojas kā saikne cilvēkiem savstarpēji komunicējot, pa šiem kanāliem notiek enerģiju savstarpēja apmaiņa. Bez šīm enerģētiskajām saitēm cilvēks nespēj dzīvot, tās nevar iznīcināt, jo tad tiks traucēta cilvēka dabiskā uzbūve.

               Piesaiste arī ir enerģētiskais kanāls, tikai tā ir izveidota nedabīgā līmenī.

              Piesaiste ir balstīta uz cilvēka atkarību no kaut kā vai no kāda, kas ir pretrunā ar Dievišķo likumu, kas skan: katrs cilvēks ir brīvs.

             Enerģētiskās piesaistes ir bīstamas ar to, ka ne tikai notiek attīstības bremzēšana, bet gan arī ar to, ka prasmīgs manipulators caur šo piesaisti var izsaukt negatīvas emocijas, kuru rašanos var būt grūti izsekot.

            Katrs cilvēks savā dzīvē rada sev enerģētiskās piesaistes, pat nenojaušot par to, cik ļoti tas apgrūtina viņa būtību. Šīs piesaistes neļauj cilvēkam pilnvērtīgi attīstīties, bet cilvēks bez attīstības degradē.

           Iemesls kāpēc rodas piesaistes ir cilvēka Dievišķā attīstības likuma pārkāpums.

           Negatīvās emocijas veido piesaistes attiecīgi čakrām:

Muladhāra (pamatčakra) – bailes, agresija;

Svadhistāna (dzimumu čakra) – izvirtība, uzmācīga ideja;

Manipura (nabas čakra) – pakļaušanās vai tiekšanās uz varu;

Anahata (sirds čakra) – mīlestība un naids;

Višudha (kakla čakra) – tiekšanās uz pašrealizāciju;

Adžna (pieres čakra) – piesaiste pie tā, ko cilvēks uzskata par patiesību, principi un iestatījumi;

Sahasrāra (vainaga čakra) – piesaiste egregoriem.

            Smalkajā plānā piesaistes ir redzamas kā dažāda diametra caurulītes, pa kurām plūst dažādas krāsas un konsistences enerģija.

            Bīstamas ir nevis pašas piesaistes, jo tie ir tikai enerģētiskie kanāli, bet gan enerģija kas rada traucējumus mijiedarbībā – kad cilvēki nav brīvi un cenšas sev pakļaut otru šādā veidā.

           Piesaistes apgrūtina saskarsmi. Pie tam cilvēks jūt spēcīgu pievilkšanos pie otra, pie kā ir piesiets. Piesaistes izturības līmenis ir ļoti augsts, tas liedz cilvēka brīvību un rada šķēršļus viņa garīgai attīstībai.

           Piesaiste var rasties bez cilvēka gribas. Piemēram, kad notiek astrālais uzbrukums, tad veidojas piesaiste starp to, kas ir uzbrucis un to kuram uzbruka. Tas ir kā sekas mijiedarbībai.

           Piesaistes var radīt mākslīgi. Buršanās rezultātā veidojas mākslīga piesaiste. Šajos gadījumos piesaistes vieta vizualizējas kā āķis, skrūve, mezgls, kniede un citi savienošanas veidi. Atburšana sagrauj piesaistes un bloķē enerģētiskos kanālus. Šīs darbības var attiecināt uz melnās maģijas rituālu.

          Piesaistes var būt aktīvas un pasīvas, atkarībā no tā, vai plūst pa tām enerģija.

Piesaistes piemēri:

·         Žēlums, vēlme palīdzēt, izglābt. Daudzi uzķeras uz šo āķi, uzskatot, ka dara labu darbu. Cilvēks var daudzus gadus barot šādu enerģētisko liekēdi un pie tam domāt, ka bez viņa atbalsta tas neizdzīvos. Tās ir parazītiskas attiecības.

·         Aizvainojums. Tā ir viena no spēcīgākajām jūtām, kas negatīvi ietekmē veselību. Problēma ir tajā, ka cilvēks savās domās atkal un atkal atgriežas pie sava pāri darītāja, dāsni ziedojot viņam savu dzīvības enerģiju.

·         Atriebība, vēlme pierādīt savu taisnību. Grūti aizmirst un atlaist cilvēku, kad galvā visu laiku ir domas par atriebības plānu, iedomājas, ko viņam pateiks, kāda būs sejas izteiksme u.tt.

·         Vainas sajūta. Šeit ir agresija, kas vērsta pašam pret sevi. Cilvēks liedz sev tiesības kļūdīties. Vainas sajūta ir neproduktīva emocija, jo cilvēks nekādi nelabo izdarīto, bet gan nodarbojas ar sevis šaustīšanu. Indivīds, kas jūt savu vainu cita priekšā, bieži domā par to, kā izlūgties otram piedošanu un ko var izdarīt lai izlabotu savu vainu. Rezultāts – stabila piesaiste.

·         Materiālie zaudējumi. Neatgriezts parāds uz ilgu laiku savieno divus cilvēkus, pie tam, jo lielāka summa, jo stabilāka piesaiste. Kaut gan, tam, kas dod aizdevumu, tomēr ir izeja: domās šķirties no savas naudas, tā it kā tā būtu zaudēta un patiesi piedot parādniekam. Piemēram, iedomāties, ka šo naudu uzdāvinājis dzimšanas dienā. Parādniekam ir smagāka situācija, lai arī kā viņš necenstos, viņš nespēs aizmirst to, kuram ir parādā. Vienīgais veids kā atbrīvoties no piesaistes – atdot savu parādu vai atstrādāt to. Zādzība, krāpšana – tas viss veido piesaisti starp noziedznieku un upuri. Secinājums: atbrīvojieties no pieķeršanās pie naudas un mantām.

·         Pienākuma apziņa atmaksāt par izdarīto pakalpojumu. Šeit arī ir parāda sajūta, tikai ne materiāla. “Tagad esmu tavs parādnieks” – saka viens cilvēks otram, ar to pašu radot spēcīgu piesaisti. Parādi ir jāatdod, bet šeit mēs aizmirstam, ka cits cilvēks labprātīgi izdarījis mums labu un šajā gadījumā pietiek ar patiesu pateicību.

·         Nepieciešamība būt ar otru cilvēku, atkarība, kaisle, greizsirdība u.tml. Cilvēks atkal un atkal domā par savu iedomu objektu, sapņo par to, alkst būt kopā ar viņu. Cilvēks kļūst līdzīgs bērnam, kam nedod mīļoto rotaļlietu. Viņš to pieprasa un vairāk neko neredz sev apkārt. Šeit nevajadzētu to jaukt ar mīlestību, jo mīlestība neierobežo otra cilvēka brīvību.

·         Vienpusēja mīlestība. Tā ir tik ilga smalka materiāla struktūra, ka var ļoti spēcīgi sabojāt cilvēka veselību, izspiežot no viņa pēdējo “sulu”. Šāds stāvoklis nomoka gan to kas mīl, gan to, kuru mīl. Tā ir spēcīga vampīra piesaiste. Pie tam, cilvēkam nevar rasties jauna mīlestība, jo visa viņa enerģija aiziet tam, pret kuru jūt neatbildēto mīlestību.

·         Visstabilākās ir saites ar vecākiem. Bieži vien vecāki (īpaši mātes) tiecas pilnīgi kontrolēt savu bērnu, žņaudz viņu ar savu uzmanību un rūpēm. Šeit pat nevar runāt par mīlestību, tā ir atkarība un  vēlme pakļaut sev citu personību. Sekas tam visam var būt diezgan nepatīkamas. Bērns vai nu atrod sevī spēkus lai sarautu piesaisti, kas būs pilnīga attiecību pārtraukšana ar vecākiem vai paliks kā nepilnvērtīga personība. Piemēram, ja māte pusaudžu vecumā nepieņem dēlu kā neatkarīgu personību un neatlaiž viņu, tad viņas enerģija pilnībā bloķē visas viņa pamat čakras, kas noved pie lielām neveiksmēm vīrieša personīgajā dzīvē. Sievietei jāpievērš uzmanība attiecībām ar savu tēvu. Kaut gan, taisnības labad jāmin, ka piesaistes starp meitu un tēvu ir daudz retāk nekā starp māti un dēlu.

·         Savu patieso jūtu slēpšana un apspiešana pret citu cilvēku. Vienmēr vajag ieklausīties savā sirdī, atmetot visus stereotipus un liekulību. Dažreiz cilvēki, jūtot mīlestību pret citu, slēpj to, baidoties kļūt muļķīgs, smieklīgs vai būt atraidītam vai arī vienkārši uzskata, ka “tā nav pieņemts” vai “es neesmu tāds”. Mīlestību ir nepieciešams atdot, dāvāt, pateikt citam cilvēkam, cik viņš ir labs, kā tu viņu cieni.

          Svarīgi! Piesaistes ir ļoti dzīvot spējīgas. Ja negatīvās emocijas ir ļoti spēcīgas, tad piesaistes saglabājas pat vairākos iemiesojumos. Cilvēki atkal un atkal piesaista viens otru katrā nākošajā iemiesojumā, kamēr neatbrīvojas no savām piesaistēm. Praktiski visas karmiskās saites ir balstītas uz piesaistēm.

           Ko tad darīt tiem, kas nekādi nevar redzēt piesaistes smalkajos plānos, bet nojauš to klātbūtni un vēlas no tām atbrīvoties. Lai atbrīvotos no piesaistes, nepieciešams izprast ar kādām savām emocijām jūs to radāt un barojat. Nepieciešams noņemt no sevis negācijas, pieņemt otru tādu kāds viņš ir, piedot viņam un ar mīlestību atlaist. Pēc tam var noņemt piesaisti.

           Ja jums ir par sarežģītu lai to izdarītu, padomājiet, vai jūs vēlaties līdz dzīves beigām, vai varbūt tuvākos tūkstoš gadus izjust negatīvas emocijas attiecībā pret citu cilvēku? Jūs satiksieties ar viņu citās dzīvēs, kamēr neatrisināsiet šo problēmu, atkal un atkal izjūtot vilšanos.

          Piesaistes atbrīvošana nenozīmē enerģētiskās saites likvidēšanu. Atbrīvojoties no piesaistēm, mēs nepārstājam mīlēt cits citu! Mēs iegūstam brīvību un dodam citiem brīvību, atzīstot viņu tiesības pašiem lemt par savu dzīvi. Tā arī ir bezierunu mīlestība.

          Var mīlēt visu, ko mēs mīlam un būt brīviem no piesaistēm pret to.

Informācija ņemta no: http://kluchimasterstva.ru/

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .